Lielbritānijas armijas vadītājs brīdina: gaidāma 'atklāta saruna' par gatavošanos karam

Lielbritānijas augstākais karavīrs ir izteicis vienu no tiešākajiem publiskajiem brīdinājumiem pēdējos gados par valsts aizsardzības stāvokli. Ģenerālis sers Roli Vokers, Ģenerālštāba priekšnieks, aptuveni 700 karavīriem Katerikas garnizonā Ziemeļjorkšīrā sacīja, ka valsts viņus vajadzēs un ka politiskie līderi drīz sāks atklātu sarunu ar sabiedrību par upuriem, kas nepieciešami, lai prioritizētu aizsardzību un drošību. Lielbritānijas armijas vadītājs brīdina, ka pasaule saskaras ar ārkārtēju apdraudējumu, ka karavīra profesija atgriežas valsts apziņā un ka pilsoņiem tiks lūgts piekrist upuriem, lai bruņotie spēki varētu veikt savu darbu. Viņa piezīmes, ko ierakstīja Britu spēku apraides dienests, bija ievērojamas gan ar toni, gan ar tiešumu.

Kas ir ģenerālis sers Roli Vokers un ko viņš teica

Vokers ir Ģenerālštāba priekšnieks, Britu armijas profesionālais vadītājs. 2026. gada oktobrī viņš uzrunāja aptuveni 700 karavīrus Katerikas garnizonā. Apstākļi bija svarīgi: viņš runāja ar 1. (UK) divīzijas karavīriem, armijas vieglo, augstas gatavības globālās reaģēšanas spēku, tostarp desantniekiem un citām vienībām, kas krīzes gadījumā būtu vieni no pirmajiem, kas tiktu izvietoti. Viņš viņiem teica, ka ir bijis laiks, kad valsts nevēlējās domāt par to, ka tai vajadzēs savus karavīrus karot karā, taču šāds laiks ir pagājis. Viņš teica, ka politiskie līderi drīz paskaidros pilsoņiem, kādi ir drošības riski, un lūgs viņus piekrist upuriem, lai prioritizētu aizsardzību un drošību, tostarp izmaiņām valsts izdevumos. Vokers iepriekš ir brīdinājis, ka 2027. gads ir paaugstināta riska gads, atspoguļojot militāros novērtējumus, ka logs atturēšanas stiprināšanai pret plašāku konfliktu sašaurinās. Sagatavošanās kļūst arī par praksi: Lielbritānija un Francija ir veikušas savu pirmo kopīgo kodolmācību Exercise Rummy, pavadot bumbvedējus atkārtotā trieciena misijā.

Ko nozīmē 'atklāta saruna' un vai būs iesaukšana?

Nē, Vokers nepaziņoja par iesaukšanu vai kādu plānu mobilizēt civiliedzīvotājus. Lielbritānijā iesaukšanas nav kopš Nacionālā dienesta beigām 1960. gadā, un šāds priekšlikums nav izskatīšanā. 'Atklāta saruna' nozīmē ko citu: godīgu publisku diskusiju par to, ko aizsardzība maksā un no kā var nākties atteikties, lai to finansētu. Valdība ir apņēmusies līdz 2035. gadam tērēt aizsardzībai 3,5% no nacionālajiem ienākumiem, salīdzinot ar aptuveni 2,6% pašlaik, un sīkāka informācija gaidāma budžetā 2026. gada 28. oktobrī. Šāda pieauguma finansēšana nozīmētu grūtas izvēles citās jomās — veselības aprūpē, izglītībā vai nodokļos —, un Vokersa vēstījums ir tāds, ka šīs izvēles ir jāpaskaidro atklāti, nevis jāslēpj. Viņa uzruna karavīriem vienlaikus bija arī morāles vēstījums: valsts viņus novērtē, viņu darbs atkal ir centrāls un viņiem ir jābūt gataviem. Eiropas drošības kontekstā — karš Ukrainā, NATO spriedze un pieaugošie hibrīddraudi — šāda atklātība ir daļa no atturēšanas: pretinieks redz valsti, kas nopietni gatavojas. Saistīti raksti: NATO brīdinājums Krievijai un protesti Francijā.

Lielbritānijas armijas vadītājs brīdina: aizsardzības izdevumu debates

Debates par aizsardzības izdevumiem Lielbritānijā nav jaunas, taču Vokersa uzruna tām piešķīra jaunu steidzamību. Valdības apņemšanās līdz 2035. gadam tērēt aizsardzībai 3,5% no nacionālajiem ienākumiem, salīdzinot ar aptuveni 2,6% pašlaik, nozīmē desmitiem miljardu mārciņu papildu katru gadu. Kur šī nauda nāks? Iespējas ir trīs: augstāki nodokļi, lielāks valsts parāds vai samazinājumi citās jomās, piemēram, veselības aprūpē, izglītībā vai sociālajā nodrošinājumā. Katra iespēja ir politiski sāpīga, un tieši tāpēc Vokers runā par 'atklātu sarunu': sabiedrībai ir jāizprot izvēle, nevis jāatklāj tā pēc fakta. Aizsardzības eksperti norāda, ka nauda pati par sevi neatrisina problēmu: svarīgi ir arī tas, kam tā tiek tērēta — vai jauniem kuģiem un lidmašīnām, vai munīcijas krājumiem, kas Ukrainas kara pieredze rāda, ka izsīkst pārsteidzoši ātri, vai kiberaizsardzībai un personāla piesaistei. Lielbritānijas armija gadiem ilgi saskaras ar rekrutēšanas grūtībām, un Vokersa uzruna karavīriem bija arī mēģinājums stiprināt morāli: pateikt karavīriem, ka viņu darbs ir svarīgs un ka valsts viņus atbalsta. Budžets 28. oktobrī sniegs pirmās atbildes par to, cik nopietni valdība uztver šo apņemšanos.

Lielbritānijas armijas vadītājs un 2027. gada riska logs

Vokersa brīdinājums, ka 2027. gads ir paaugstināta riska gads, balstās uz militāriem novērtējumiem, kas nav publiski detalizēti, taču kuru loģika ir saprotama: ja Rietumu atturēšana vājinās vai ja Krievija jutīsies pietiekami spēcīga, lai pārbaudītu NATO, risks pieaugs. Šāda veida brīdinājumi nav paredzēti panikas celšanai, bet gan rīcības stimulēšanai: jo agrāk valstis investē aizsardzībā, jo mazāka ir iespēja, ka investīcijas kādreiz būs jāizmanto karā. Šī ir klasiskā atturēšanas paradoksa loģika: gatavošanās karam ir veids, kā no tā izvairīties. Vokersa uzruna Katerikā bija vērsta gan uz karavīriem, gan uz sabiedrību kopumā: karavīriem — ka viņu gatavība ir svarīga; sabiedrībai — ka drošība maksā un ka šī cena ir jāapspriež atklāti. Apvienotās Karalistes un Francijas kopīgā kodolmācība Exercise Rummy ir daļa no tās pašas loģikas: demonstrēt, ka Eiropas kodolspējas ir koordinētas un ticamas. Neatkarīgi no tā, vai 2027. gads patiešām kļūs par krīzes gadu, debates, ko Vokers aizsāka, jau ir mainījušas Lielbritānijas diskusiju par aizsardzību.

Lielbritānijas armijas vadītājs brīdina: sabiedrības loma aizsardzībā

Aizsardzība nav tikai armijas uzdevums: tā ir visas sabiedrības uzdevums. Vokersa runa par 'atklātu sarunu' ietver arī jautājumu par to, ko katrs pilsonis var darīt: vai sabiedrība ir gatava atbalstīt lielākus aizsardzības izdevumus, pat ja tas nozīmē mazāk naudas citām jomām? Vai jaunieši ir gatavi apsvērt militāro karjeru? Vai uzņēmumi ir gatavi sadarboties ar aizsardzības nozari? Šie jautājumi nav tikai Lielbritānijas jautājumi: arī Latvijā un citās NATO valstīs notiek līdzīgas debates par aizsardzības finansēšanu, rezervistu sistēmu un civilo gatavību. Lielbritānijas pieredze rāda, ka atklāta diskusija — nevis klusēšana — ir veids, kā veidot sabiedrības atbalstu. Kad cilvēki saprot, kāpēc aizsardzība ir svarīga un ko tā maksā, viņi ir gatavāki pieņemt grūtas izvēles. Vokersa uzruna Katerikā bija mēģinājums sākt tieši šādu diskusiju: nevis paziņot lēmumu, bet uzaicināt sabiedrību uz sarunu par to, kāda veida valsti viņi vēlas un ko viņi ir gatavi darīt, lai to aizsargātu.

Lielbritānijas armijas vadītājs: ko nozīmē gatavība praksē

Gatavība praksē nozīmē daudz vairāk nekā ieročus: tā nozīmē apmācītus karavīrus, pietiekamus munīcijas krājumus, funkcionējošu loģistiku, kiberizturību un spēju ātri mobilizēties. Ukrainas kara pieredze rāda, ka mūsdienu karš patērē munīciju ātrāk, nekā Rietumu valstis to ražo, un ka loģistika — spēja nogādāt pareizo aprīkojumu pareizajā vietā īstajā laikā — ir tikpat svarīga kā paši ieroči. Lielbritānijas armija, tāpat kā citas Eiropas armijas, strādā pie šo trūkumu novēršanas: investīcijas munīcijas ražošanā, jaunu tehnoloģiju ieviešana, tostarp droni un mākslīgais intelekts, un ciešāka sadarbība ar sabiedrotajiem. Vokersa vēstījums karavīriem Katerikā bija arī par to: jūsu apmācība, jūsu gatavība un jūsu morāle ir daļa no valsts atturēšanas. Kad pretinieks redz armiju, kas ir gatava un motivēta, tas divreiz padomā pirms provokācijas. Un kad sabiedrība redz armiju, kas ir novērtēta un atbalstīta, tā ir gatava to atbalstīt arī finansiāli.

Lielbritānijas armijas vadītājs brīdina, ka šī diskusija ir tikai sākums — un ka tās iznākums noteiks valsts drošību turpmākajos gados.