Brazīlija tikko piedzīvoja vienu no lielākajiem vēlēšanu pārsteigumiem savā demokrātiskajā vēsturē. Brazīlijas vēlēšanas 2026 pirmajā kārtā 4. oktobrī labējais senators Flavio Bolsonaro — ieslodzītā bijušā prezidenta Žaira Bolsonaro dēls — ieguva aptuveni 47% balsu, apsteidzot pašreizējo prezidentu Luisu Inasiu Lulu da Silvu, kurš saņēma aptuveni 45%. Aptaujas bija rādījušas Lulas pārsvaru. Tagad Brazīlija dodas uz otro posmu 2026. gada 25. oktobrī, un visa pasaule vēro. Tas ir daudz vairāk nekā iekšēja sacensība: Brazīlija ir Latīņamerikas lielākā ekonomika un nozīmīgs globāls spēlētājs lauksaimniecībā, enerģētikā un klimata politikā. Varas maiņa Braziljā atbalsotos tirdzniecībā, diplomātijā un cīņā par Amazoni.
Jaunākais: statistiska neizšķirts pirms svētdienas balsojuma
Tuvojoties balsošanas dienai, Brazīlijas vēlēšanas 2026 otrais posms ir kļuvis par statistisku neizšķirtu. Datafolha aptauja, kas veikta no 20. līdz 22. oktobrim un par kuru 22. oktobrī ziņoja Reuters, dod Flavio Bolsonaro 47% un prezidentam Lulam 46%, bet 5% vēlētāju saka, ka nodos tukšu biļetenu, un 2% vēl nav izlēmuši. Šāda starpība ir aptaujas kļūdas robežās, kas nozīmē, ka uzvarētāju nav iespējams droši prognozēt. Abi kandidāti pēdējās dienās koncentrējas uz neizlēmušajiem vēlētājiem un uz to, lai savi atbalstītāji tiešām aizietu balsot — jo Brazīlijā balsošana ir obligāta, taču atturēšanās līmenis pirmajā kārtā sasniedza rekordlielu 21%, un tas var izšķirt visu.
Kas notika pirmajā kārtā
Pirmās kārtas rezultāts pārsteidza pat pieredzējušus novērotājus. Lula, kurš meklē ceturto prezidentūras termiņu un ir ap 80 gadu vecs, lielāko kampaņas daļu vadīja aptaujās. Flavio Bolsonaro, kurš savu kampaņu lielā mērā balstīja uz tēva politisko mantojumu un solījumiem par stingrāku likumu un kārtību, zemākiem nodokļiem un tradicionālajām vērtībām, finišēja pirmais. Tā kā neviens kandidāts nepārsniedza 50%, saskaņā ar Brazīlijas sistēmu bija nepieciešams otrais posms starp diviem labākajiem. Analītiķi norāda uz vairākiem iemesliem, kāpēc aptaujas kļūdījās: vēlu izlēmušie vēlētāji, grūti sasniedzamas vēlētāju grupas un rekordlielā atturēšanās, kas izjauca vēlētāju aktivitātes modeļus. Brazīlijas vēlēšanu sistēma ir elektroniska un rezultāti parasti zināmi jau vēlēšanu vakarā, tāpēc otrais posms 25. oktobrī var dot ātru atbildi.
Kas ir Flavio Bolsonaro?
Flavio Bolsonaro ir senators un ieslodzītā bijušā prezidenta Žaira Bolsonaro dēls. Viņa tēvs pašlaik izcieš 27 gadu cietumsodu par lomu mēģinājumā veikt apvērsumu pēc 2022. gada vēlēšanām, kurās viņš zaudēja Lulam. Flavio sevi pozicionē kā tēva politisko mantinieku, bet ar mierīgāku, institucionālāku toni: viņš sola ekonomikas liberalizāciju, cīņu pret noziedzību un tradicionālo vērtību aizsardzību, vienlaikus uzsverot, ka respektēs demokrātiskās institūcijas. Kritiķi jautā, vai viņš spētu noturēt distanci no tēva radikālākajiem atbalstītājiem, bet atbalstītāji viņu redz kā jaunu paaudzi labējā spārna politikā. Viņa kampaņa īpaši spēcīga ir Brazīlijas dienvidos un vidienē, kā arī evaņģēlisko kristiešu vidū.
Kas ir Lula da Silva?
Luiss Inasiu Lula da Silva ir viena no pazīstamākajām figūrām Brazīlijas politikā: bijušais arodbiedrību līderis, kurš prezidenta amatā bija jau 2003.–2010. gadā un atgriezās 2023. gadā. Viņa programma balstās uz sociālo atbalstu, minimālās algas celšanu, Amazones aizsardzību un Brazīlijas lomas stiprināšanu pasaulē. Atbalstītāji viņu redz kā nabadzības mazināšanas un sociālās iekļaušanas simbolu; kritiķi pārmet lēnu ekonomikas izaugsmi, augstus valsts izdevumus un korupcijas skandālus, kas saistīti ar viņa partiju pagātnē. Lula kampaņā uzsver pieredzi un stabilitāti, brīdinot, ka Bolsonaro atgriešanās pie varas apdraudētu demokrātiju un vidi. Viņa spēcīgākie reģioni ir ziemeļaustrumi un lielās pilsētas, kur sociālās programmas ir īpaši nozīmīgas.
Brazīlijas vēlēšanas 2026: ko sagaidīt otrajā posmā
Trīs nedēļas ir īsa kampaņa, un abas puses precīzi zina, kas jādara. Flavio Bolsonaro ceļš uz uzvaru ved caur pirmās kārtas izslēgto kandidātu atbalstītāju piesaisti, īpaši centrisko un labējo vēlētāju, kā arī caur augstu aktivitāti savos bastionos. Lulas ceļš ved caur kreiso un centrisko spēku apvienošanu, neizlēmušo sieviešu vēlētāju un jauniešu mobilizāciju un uzsvaru uz sociālajiem pabalstiem. Atturēšanās faktors var būt izšķirošs: ja pirmās kārtas 21% atturēšanās atkārtosies, uzvarēs tas, kura vēlētāji ir disciplinētāki. Debates pēdējās divās nedēļās var būt izšķirošas — Lulas pieredze pret Flavio enerģiju. Tāpat svarīgas ir atbalsta deklarācijas no izslēgtajiem kandidātiem, jaunas aptaujas (ar piesardzību, jo aptauju veidotāji pēc pirmās kārtas kļūdas koriģē metodes) un tiesu un militāro institūciju uzvedība: pēc 2022. gada katras Brazīlijas vēlēšanas tiek vērotas, vai process noturās.
Kāpēc Brazīlijas vēlēšanas 2026 ir svarīgas pasaulei
Brazīlijas izvēle atbalsosies tālu aiz tās robežām. Tirdzniecībā un ekonomikā Brazīlija ir viens no lielākajiem sojas, liellopu gaļas, kafijas, dzelzsrūdas un naftas eksportētājiem pasaulē, tāpēc prezidenta maiņa var ietekmēt globālās preču cenas. Amazones un klimata jomā Brazīlijas politika nosaka, cik ātri turpināsies mežu izciršana — jautājums, kas skar visu planētu. Demokrātijas pārbaudījuma ziņā vēlēšanas rādīs, vai Brazīlijas institūcijas spēj mierīgi nodot varu pēc ļoti polarizētas kampaņas. Reģionālajā politikā rezultāts ietekmēs Dienvidamerikas spēku līdzsvaru un attiecības ar ASV, Ķīnu un Eiropas Savienību. Tāpēc 25. oktobra balsojumu vēro ne tikai brazīlieši, bet arī investori, diplomāti un klimata aktīvisti visā pasaulē. Saistīti skaidrojumi: kā darbojas balsošana vēlēšanās un protesti Francijā.
Kā darbojas Brazīlijas otrā posma sistēma
Brazīlijas prezidenta vēlēšanās uzvarai pirmajā kārtā nepieciešamas vairāk nekā 50% derīgo balsu. Ja neviens to nesasniedz, divi labākie kandidāti pēc trim nedēļām tiekas otrajā posmā, kur uzvar tas, kurš iegūst vairāk balsu. Balsošana ir elektroniska, izmantojot īpašas balsošanas iekārtas, un rezultāti parasti kļūst zināmi jau vēlēšanu vakarā. Balsošana Brazīlijas pilsoņiem vecumā no 18 līdz 70 gadiem ir obligāta, lai gan daudzi to ignorē un maksā nelielu sodu. Otrais posms 2026. gadā notiks svētdien, 25. oktobrī, un tā rezultāts noteiks, kurš vadīs Brazīliju nākamos četrus gadus. Neatkarīgi no uzvarētāja, jaunajam prezidentam būs jārisina tās pašas problēmas: lēna izaugsme, augsts valsts parāds, noziedzība un Amazones nākotne — un jāatjauno uzticība starp dziļi sašķeltu sabiedrību.
Brazīlijas vēlēšanu sistēma vēsturiskā skatījumā
Brazīlija kopš demokrātijas atjaunošanas 1980. gadu beigās ir izmantojusi divu posmu prezidenta vēlēšanu sistēmu, kas paredzēta, lai uzvarētājam nodrošinātu plašu leģitimitāti. Ja pirmajā kārtā neviens kandidāts neiegūst absolūto vairākumu, divi labākie tiekas otrajā posmā — un tieši tas notika 2026. gadā. Šī sistēma bieži vien rada negaidītus pavērsienus: pirmās kārtas līderis ne vienmēr uzvar otrajā, jo izslēgto kandidātu vēlētāji var pāriet pie jebkura no finālistiem vai arī vispār neierasties. Elektroniskā balsošana, ko Brazīlija ieviesa 1990. gados, nozīmē, ka rezultāti parasti ir zināmi dažu stundu laikā pēc iecirkņu slēgšanas, kas samazina nenoteiktības periodu, bet arī nozīmē, ka politiskā reakcija sākas uzreiz. Brazīlijas vēlēšanas 2026 notiek laikā, kad valsts sabiedrība ir dziļi polarizēta: uzticība institūcijām ir zema, sociālie mediji pastiprina katru apgalvojumu, un ekonomiskās bažas — inflācija, bezdarbs un valsts parāds — dominē vēlētāju prātos. Tieši šajā kontekstā 21% atturēšanās pirmajā kārtā ir tik nozīmīga: tā liecina ne tikai par apātiju, bet arī par daudzu vēlētāju neapmierinātību ar abiem piedāvājumiem.
Ko Brazīlijas vēlēšanu rezultāts nozīmē Eiropai
Eiropas lasītājiem Brazīlijas izvēlei ir tiešas sekas. Eiropas Savienība un Brazīlija ir cieši saistītas ar tirdzniecības nolīgumu sarunām, kas gadiem ilgi ir bijušas atkarīgas no Amazones aizsardzības un ilgtspējīgas lauksaimniecības. Prezidents, kas prioritizē vides aizsardzību, atvieglotu šīs sarunas, bet prezidents, kas prioritizē lauksaimniecības paplašināšanu, tās apgrūtinātu. Tāpat Brazīlijas nostāja BRICS grupā un attiecībās ar ASV un Ķīnu ietekmē globālo spēku līdzsvaru. Latvijai kā ES dalībvalstij šie jautājumi nav abstrakti: kafijas, sojas un citu preču cenas, kā arī klimata politikas panākumi ir tieši saistīti ar to, kurš vada Brazilju. Tāpēc 25. oktobra balsojums ir pelnījis uzmanību arī Rīgā, ne tikai Sanpaulu.