Pirmdien, 2026. gada 12. oktobrī, NATO augstākais militārais komandieris izteica vienu no tiešākajiem brīdinājumiem, ko alianse jebkad ir vērsusi pret Maskavu. Runājot Varšavas drošības forumā, ASV Gaisa spēku ģenerālis Aleksuss Grinkēvičs — NATO Eiropas augstākais sabiedroto komandieris — sacīja, ka, ja Krievija būtu 'pietiekami muļķīga', lai uzbruktu kādam alianses dalībniekam, NATO spēki iznīcinātu 'visu un jebko', kas saistīts ar uzbrukumu. NATO brīdinājums Krievijai izskanēja akūtas spriedzes brīdī: Trampa paziņotais 'enerģētikas pamiers' starp Krieviju un Ukrainu sabruka dažu stundu laikā, un Krievijas droni un planējošās bumbas joprojām trāpīja Ukrainas energotīklam, kamēr ģenerālis runāja. Stāstu atspoguļoja Reuters, The Sun un The Times.
Ko Grinkēvičs patiesībā teica: bloķēt, notrulināt, salauzt
Grinkēvičs savā Varšavas runā izklāstīja to, ko viņš sauca par alianses 'uzvaras teoriju' — doktrīnu par to, kā NATO karotu, ja tai uzbruktu. Tai ir trīs posmi: bloķēt — NATO vispirms apturētu iebrūkošos spēkus pie robežas, absorbējot un apturot sākotnējo uzbrukumu; notrulināt — alianse pēc tam notrulinātu uzbrucēja impulsu, iznīcinot iebrukuma spēku vadošos elementus un liedzot tam sasniegt savus mērķus; salauzt — visbeidzot, salauzt ienaidnieka karadarbības sistēmu kopumā. Būtiski, ka viņš teica, ka atbilde aptvertu ne tikai frontes karaspēku, bet arī komandvadību, loģistiku un atbalsta sistēmas aiz frontes. Tas ir apzināts atturēšanas vēstījums: padarīt jebkāda uzbrukuma izmaksas tik augstas un tik noteiktas, ka uzbrukums nekad netiek mēģināts. Grinkēvičs uzsvēra, ka NATO ir aizsardzības alianse un ka viņš neuzskata karu par 'nenovēršamu vai neizbēgamu' — runa ir par atturēšanu, nevis par kara plānošanu.
Kas ir ģenerālis Aleksuss Grinkēvičs?
Ģenerālis Aleksuss Grinkēvičs ir četrzvaigžņu ASV Gaisa spēku ģenerālis, kas pilda NATO Eiropas augstākā sabiedroto komandiera (SACEUR) amatu — alianses augstāko militāro amatu, ko kopš 1949. gada vienmēr ieņem amerikāņu virsnieks. Kā SACEUR viņš plāno un komandē visas NATO militārās operācijas visā Eiropā, tāpēc viņa Varšavas runai ir īpaša nozīme: tas nav politiķa viedoklis, bet gan cilvēka, kurš vadītu alianses atbildi, paziņojums. Viņa runa notika laikā, kad Eiropas galvaspilsētas apsūdz Maskavu sabotāžā, dronu ielaušanās gadījumos un kiberuzbrukumos, bet Krievija draudēja ar kodolretoriku. Nedēļā, kad Tramps paziņoja par 'enerģētikas pamieru', Krievijas triecieni turpinājās — tostarp uzbrukums Harkivas spēkstacijai, kurā gāja bojā vismaz trīs cilvēki. Tramps arī paziņoja par atsevišķu darījumu, kas ļauj Krievijai piegādāt dīzeļdegvielu pasaules tirgiem, kas pievienoja vēl vienu pretrunu kopainai.
Ko tas nozīmē NATO 5. pantam un kas notiks tālāk
NATO 5. pants nosaka, ka uzbrukums vienam dalībniekam tiek uzskatīts par uzbrukumu visiem — un Grinkēviča runa bija paredzēta, lai padarītu šo solījumu ticamu Maskavas acīs. Atturēšana darbojas tikai tad, ja pretinieks tic, ka atbilde būs vienota un milzīga; tieši to ģenerālis centās nodemonstrēt. Tajā pašā laikā spriedze parādās arī Vašingtonas retorikā, kur Trampa administrācijas izteikumi par Eiropu un NATO ir radījuši jautājumus par ASV apņemšanos. Tomēr militārajā līmenī alianse turpina vingrinājumus, spēku pārvietošanu un plānošanu. Kas notiks tālāk, būs atkarīgs no tā, vai diplomātiskie centieni var atjaunot jebkādu pamieru Ukrainā un vai Krievijas provokācijas — droni, sabotāža, kiberuzbrukumi — turpināsies vai mazināsies. Grinkēviča vēstījums bija skaidrs: NATO nevēlas karu, bet, ja tam uzbruks, atbilde būs pilnīga. Saistīti raksti: Lielbritānijas armijas vadītājs par gatavošanos karam un protesti Francijā.
NATO brīdinājums Krievijai un atturēšanas loģika
Atturēšana ir viens no vecākajiem stratēģijas jēdzieniem: tā darbojas tikai tad, ja pretinieks tic divām lietām — ka atbilde būs noteikta un ka tā būs pietiekami smaga, lai uzbrukums nebūtu tā vērts. Grinkēviča runa bija vērsta tieši uz šīm divām pārliecībām. 'Bloķēt, notrulināt, salauzt' nav tikai sauklis: tas ir operacionāls plāns, kas prasa spēkus, kas jau ir izvietoti, loģistiku, kas jau darbojas, un politisko vienotību, kas jau ir pierādīta vingrinājumos. NATO kopš 2022. gada ir ievērojami palielinājusi savu klātbūtni austrumu flangā, tostarp Baltijas valstīs un Polijā, un regulāri rīko liela mēroga vingrinājumus, kas pārbauda tieši šo spēju ātri reaģēt. Grinkēviča vēstījums Maskavai bija tāds, ka jebkurš uzbrukums sastaptos nevis ar vienu valsti, bet ar visu aliansi — un ka atbilde aptvertu ne tikai frontes līniju, bet arī tos, kas uzbrukumu plāno un apgādā. Šāda retorika ir apzināti skarba, jo atturēšanas valodai jābūt nepārprotamai: neskaidrība ir tas, ko pretinieks var izmantot.
NATO brīdinājums un ko tas nozīmē Baltijai
Latvijai un pārējām Baltijas valstīm Grinkēviča runai ir īpaša nozīme. Baltija atrodas NATO austrumu flangā, un tās drošība ir tieši atkarīga no alianses ticamības. Kad NATO augstākais komandieris saka, ka uzbrukums jebkuram dalībniekam sastaptos ar pilnīgu atbildi, viņš runā arī par Rīgu, Tallinu un Viļņu. Vienlaikus runa atgādina, ka drošība nav tikai militārs jautājums: hibrīddraudi — sabotāža, kiberuzbrukumi, dezinformācija un dronu provokācijas — ir daļa no tā paša spiediena, un alianse ar tiem cīnās ar citiem instrumentiem, tostarp sankcijām, izlūkošanas apmaiņu un kritiskās infrastruktūras aizsardzību. Latvijas iedzīvotājiem praktiskā nozīme ir tāda, ka NATO klātbūtne valstī — sabiedroto spēki, vingrinājumi un investīcijas aizsardzībā — ir daļa no šīs atturēšanas sistēmas. Grinkēviča runa nav kara pieteikums, bet gan mēģinājums nodrošināt, ka karš nekad nenotiek.
NATO brīdinājums Krievijai: Varšavas forums un tā konteksts
Varšavas drošības forums ir viena no svarīgākajām ikgadējām drošības konferencēm Centrāleiropā, kur pulcējas politiķi, militārie vadītāji un eksperti no visas alianses. Grinkēviča izvēle izteikt brīdinājumu tieši tur nebija nejauša: Varšava ir NATO austrumu flanga sirds, un Polija ir viena no valstīm, kas visvairāk investē aizsardzībā. Foruma auditorija — tostarp Baltijas valstu pārstāvji — bija tieši tie cilvēki, kuriem atturēšanas vēstījums ir vissvarīgākais. Runas laiks arī bija nozīmīgs: tā izskanēja laikā, kad Trampa paziņotais 'enerģētikas pamiers' starp Krieviju un Ukrainu bija sabrucis dažu stundu laikā, un Krievijas triecieni Ukrainas energotīklam turpinājās. Šajā kontekstā Grinkēviča runa bija ne tikai brīdinājums Maskavai, bet arī apliecinājums sabiedrotajiem: alianse ir vienota, tās komandieris ir gatavs, un tās plāns ir skaidrs. Vēstījums bija paredzēts arī Vašingtonai, kur debates par ASV lomu NATO turpinās: militārā vadība signalizēja, ka alianse darbojas neatkarīgi no politiskās retorikas.
NATO brīdinājums Krievijai: 5. pants un kolektīvā aizsardzība
NATO 5. pants ir alianses kodols: uzbrukums vienam dalībniekam tiek uzskatīts par uzbrukumu visiem, un katrs dalībnieks apņemas palīdzēt uzbruktajam sabiedrotajam. Šis pants vēsturē ir izmantots tikai vienu reizi — pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem ASV —, taču tā pastāvēšana vien ir atturēšanas instruments. Grinkēviča runa bija paredzēta, lai padarītu šo solījumu ticamu: nevis abstraktu juridisku tekstu, bet operacionālu realitāti ar spēkiem, plāniem un komandieri, kas ir gatavs rīkoties. Kolektīvā aizsardzība darbojas tikai tad, ja visi dalībnieki tic viens otram — un tieši tāpēc vingrinājumi, kopīgas mācības un sabiedroto klātbūtne austrumu flangā ir tik svarīgi. Tie nav tikai militāri pasākumi, bet arī politiski signāli: katrs sabiedrotais karavīrs Latvijā vai Polijā ir apliecinājums, ka alianse ir klātesoša. Grinkēviča vēstījums bija skaidrs: NATO nevēlas karu, bet tā ir gatava tam — un šī gatavība ir tas, kas karu novērš.